Corvin ekspertu viedoklis

Lielummānijas noriets un vienas pilsētas valsts

Šajā publikācijā Corvin Real Estate pievēršas pārmaiņu vēsmām, kas skar īpašumu tirgus attīstību piepilsētās un teju jau izmirstošo tirgus spēlētāju - lielas platības savrupmājas.

Līdz ar straujo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nostiprināšanos cilvēku ikdienas solī, pēdējos divdesmit gados ievērojami mainījies cilvēku dzīves ritms un paradumi. Darba un studiju iespējas attālinātā formātā, socializēšanās iespējas virtuālajā vidē, ceļošanas dinamika utt. - nav tikai paši par sevi neatkarīgi pastāvoši fenomeni, bet tikai katalizators daudz plašāka mēroga ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām. Jaunais laikmets nācis ar jauniem nosacījumiem tajā, kā notiek iekšzemes migrācija un kādos mājokļos šodien cilvēki izvēlas dzīvot.

Kopējā tendence: Atteikšanās no privātmājām. Pārcelšanās uz pilsētām

Ja vēl 15-10 gadus atpakaļ cilvēki mājokli iekārtoja ar domu, ka pavadīs tajā visu savu mūžu un pēcāk nodos to nākamajām paaudzēm, - šobrīd tas gluži tā vairs nav. Mūsdienu cilvēks ir daudz atvērtāks globālai mobilitātei, lielākā vērtē par nekustamo īpašumu tur brīvību, turklāt nav noslēpums, ka aizvien izplatītākas kļūst viena vai divu cilvēku mājsaimniecības. Iepriekšminēto un dažādu citu iemeslu dēļ, Rietumeiropā aizvien nostiprinās tendence cilvēkiem atgriezties pilsētās. To pastiprina pieaugošais privāto namīpašumu nodokļu slogs un apsaimniekošanas izmaksas. Attīstītākajās Eiropas pilsētās šādai mobilitātei pilnā gatavībā ir pilsētplānotāji, urbānisti un ainavu arhitekti - pilsētas publisko ārtelpu padarot ilgtspējīgāku un dzīvošanai piemērotāku. Notiek pilsētvides kvalitātes celšana, - īstenojot infrastruktūras projektus, izstrādājot klimata pārmaiņām līdzejošus zaļās teritorijas labiekārtojumus, domājot par dažādu sociālo grupu un kopienu mijiedarbību utt.

Latvijas tendence: Vēlme dzīvot nelielas platības privātmājās. Piepilsētas attīstība

Latvijā tendence ir mazliet citādāka, proti, cilvēki aizvien vēlas savu privāto namīpašumu. Paradoksālā kārtā - salīdzinoši ar ekonomiskās attīstības ziņā veiksmīgākām valstīm, Latvijā privātmāju skaits pat ir lielāks. Jāatzīst gan, ka diez cik tālu no pilsētas Latvijas iedzīvotājs savu privāto ligzdiņu nav gatavs iekārtot. Kopējā pasaules tendence lēni pārlauž idealizēto stāstu par latvieti-viensētnieku, un Latvija nostiprina savas vienas pilsētas valsts pozīcijas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija - kopš 2000. gada pilsētās dzīvo 68% iedzīvotāju, taču laukos - 32%. Jau tagad skaidri iezīmējas, ka Latvijā strauji aug piepilsētas, kamēr brīnišķīgi īpašumi Latvijas attālākos nostūros tiek pārdoti par ārkārtīgi zemu cenu, taču neraisa pircēju interesi. Ja pašvaldības spēs nodrošināt vajadzīgo infrastruktūru, izglītības, kultūras un medicīnas iestāžu pieejamību, nākotnē strauji turpinās attīstīties tādas Rīgai tuvas teritorijas kā Mārupe un Babīte. Tajās izvēlēsies dzīvot cilvēki, kas to var atļauties ne tikai finansiāli, bet arī pateicoties savai profesijas specifikai, kas pieļauj darbu attālināti. Pēc Corvin Real Estate novērojumiem - jau šobrīd māju Ādažos ir iespējams  pārdot ātrāk nekā māju Baltezerā par tādu pašu cenu. Diemžēl ainaviskais Baltezers neiztur konkurencē par sakārtotāku infrastruktūru. Ja lēmēji Rīgas pilsētas pašvaldībā rīkosies gudri, Rīga varēs atraisīt savu potenciālu, ko veido vērā ņemamā ūdensmalu daudzveidība, mežu un citu zaļo teritoriju tuvums.

Spēcīgs pārmaiņu vējš satricina arī lielu platību māju pamatus. Corvin Real Estate savā darbībā jau novērojuši tādus nekustamā īpašuma tirgus dalībniekus, kuri savu kapitālu nopelnījuši 1990. gados, un, tagad sasniedzot 70 vai 80 gadu vecumu, sāk pārdot savus lielos īpašumus Jūrmalā vai Baltezerā - ar vēlmi pārcelties uz mazākas platības mājokli. Straujais īpašuma nodokļu pieaugums šo tendenci tikai pastiprina. Cilvēki ir gatavi atteikties no šiem lielajiem namīpašumiem, taču to tālākā virzība tirgū ir visai gausa.

Nenoliedzami - lielu māju pieprasījums aizvien pastāv, taču tas ir ārkārtīgi neliels. Lielu platību savrupmājas (300m² vai 500m²) galvenokārt pilda reprezentatīvu funkciju. Likvīdākās vietas, kur šādu īpašumu tirgus saglabāsies, ir Mežaparks, Baltezera teritorijas pie paša ezera, kā arī prestižākie Jūrmalas rajoni. Jāsaka gan, ka arī tas turīgais pircēju segments, kas gatavi iegādāties ekskluzīvu īpašumu, tik un tā nevēlas to lielu. Šiem cilvēkiem nereti jau pieder īpašumi vairākās valstīs, un viņi vēlas būt pēc iespējas brīvāki to apsaimniekošanas jautājumos. Šo “lieluma mānijas beigu sākumu” var novērot ne tikai māju pieprasījumā, bet arī pieprasījumā pēc dzīvokļiem. Šobrīd aktuāli ir izcilas kvalitātes apartamenti ne lielāki par 150m²  - agrāko 300m² vietā.

Corvin Real Estate nākotnē ieskicē ainu, kurā daļa lielo savrupnamu tiks sadalīti pa daļām - mazākos dzīvokļos. Tā tas notiek, piemēram, Vācijā. Protams, ja vien to pieļauj mājas arhitektūra un plānojums, kā arī atbilstoša lokācija. Citkārt ēkas varētu tik nojauktas, jo bieži vien tās atrodas labās vietās, kurās varētu realizēt izdevīgākus un saprātīgākus nekustamā īpašuma projektus.

Domājot par jaunā laikmeta prasībām, Corvin eksperti iesaka, būvējot jaunus īpašumus, domāt par platību samērīgumu, funkcionalitāti un iespējām māju pārveidot vai pielāgot.

Atpakaļ