Jaunumi

Karstākās Rīgas restorānu ielas un komercplatību tirgus dinamika

Lai gan pasauli piemeklējusī Covid vīrusa liga pamatīgi iedragāja viesmīlības sektora darbību, tomēr, spītējot apstākļiem, šajā periodā Rīgas centrā savas durvis vēra virkne jaunu kafejnīcu un restorānu. Komercplatību tirgus dinamika zināmā pilsētas daļā neapsīka. Kur ir - tur rodas, un brīdī, kad kāda ēdināšanas biznesam piemērota telpa atbrīvojas, uz jauniem saimniekiem tai ilgi nav jāgaida. Corvin Real Estate sagatavotajā materiālā lasiet par karstākajām gastro-kultūras ielām Rīgas centrā, kur koncentrējas vislielākais skaits labi apmeklētu un iemīļotu restorānu.

 

Trīs reizes Rīgas centrā realizētais mobilitātes eksperiments, kura ietvaros tika apturēta satiksme kādā no Rīgas skaistākajām ielām, vainagojies ar “pilsētas vasaras ielas” ideju, kurā uz veselu mēnesi gājējiem, riteņbraucējiem, tirgotājiem un kultūras notikumiem atvēlēta Tērbatas iela. Šis pasākums veidots ar mērķi ieskicēt iespējamo pilsētas attīstības scenāriju. Tā iniciatori paredz, ka līdz ar ielai piešķirto dzīvojamās zonas statusu, dzīve šajās apkaimēs uzvirmotu ar jaunu jaudu. Šīs teritorijas kļūtu par socializēšanās, cilvēkklātbūnes, - un līdz ar to arī par kafejnīcu, restorānu, veikalu un cita veida dzīvesstila iestāžu epicentru. 

Tomēr arī par spīti faktam, ka Rīgas centrā tādas pastāvīgas tikai gājējiem atvēlētas un no autoplūsmas atbrīvotas ielas nav, par karstām gastrobaudījuma apkaimēm kļuvušas teritorijas, ko iezīmē Dzirnavu iela Klusā centra virzienā un Antonijas iela. Ar visu dinamiskās autosatiksmes klātbūtni šajās ielās koncentrējas vislielākais skaits labi apmeklētu un iemīļotu restorānu. To vidū izceļami - japāņu virtuves restorāns The Catchun Tuvo Austrumu streetfoodkultūras iedvesmotais Space Falafel- Antonijas ielā; grila restorāns Chef's Corner- Jeruzalemes/Dzirnavu ielu stūrī; Dzirnavu ielas karstākie punkti -slow foodbistro Mr.Fox, veseli divi zivju un jūras velšu restorāni Zivju Lete, kā arī ielas jaunpienāceji - japāņu bistroUnagi Inu, japāņu tradicionālā deserta mochivieta ar tādu pašu nosaukumu MOCHI, kā arī bezglutēna beķereja Better Bread.Tāpat restoratoru aizkulisēs tiek runāts par virkni jaunu restorānu ienākšanu, un vairākus no šiem jaunajiem restorānu projektiem nebūt ne pārsteidzoša kārtā plānots realizēt tā paša Klusā centra apkaimē. Nekustamā īpašuma tirgus analīze iezīmē situāciju, kurā Klusajā centrā tikpat kā vairs nav pieejamas brīvas komercplatības restorānu un kafejnīcu izveidei. Brīdī, kad kāda telpa atbrīvojas, uz jauniem saimniekiem tai ilgi nav jāgaida. Vislielākais pieprasījums novērojams Dzirnavu/Antonijas ielu krustojumā.

Cieši minot uz papēžiem Dzirnavu un Antonijas ielām, otra populārākā gardēžu apkaime ir Blaumaņa ielas un jau pieminētās Tērbatas ielas rajons, kurā rodamas labas kafetērijas un atšķirīga koncepta restorāni, piemēram, populārā branču vietaLa Kanna un japāņu restorāns ar izcilu kokteiļbāru COD. Straujais kafejnīcu un restorānu skaita pieaugums Blaumaņa ielas garumā liecina, ka arī šī iela ar katru gadu kļūst arvien populārāks gardēžu galamērķis.  Jāpiemetina, ka pat nelāgā Covid vīrusa liga nav spējusi atturēt jaunu vietu atvēršanos, un pēdējo divu mēnešu laikā uz Blaumaņa ielas atvērusies Rīgā iecīnītā konditoreja Bezē, kā arī restorāns KozyEats. Šīs ielas nogrieznī aizvien grūtāk atrast brīvas telpas. 

Iepriekš apskatītajās ielās vidējā nomas maksa svārstās ap 20-25 eur/m2. Runājot par komerctelpu atbilstību restorānu vajadzībām, jāatzīst, ka Rīgas centrā ēkas katru gadu renovētas vai sakārtotas tiek aizvien aktīvāk, tāpēc par telpu kvalitāti sūdzēties nevar. Jebkurā gadījumā katram nomniekam ir savs koncepts, pēc kura tiek remontētas un labiekārtotas telpas, pat ja nomātās telpas iepriekš jau tikušas izmantotas šim mērķim. 

Kāpēc šāda restorānu koncentrācija vienuviet? Uz mirkli var šķist, ka situācija ir pilnīgi pretrunā vispārzināmajiem konkurences nosacījumiem. Tomēr “košanās” šāda veida sāncensības apstākļos paredz tirgus dinamiku, un gluži vienkārši - nodrošina gastrokāres apmierinošu cilvēku plūsmu vienas teritorijas ietvaros. Tas tirgus vidē attiecināms uz dažādām jomām. Līdzās kulinārajiem gardēžiem var aplūkot, piemēram, kultūrgardēžus Eiropas pilsētu kontekstā. Tajā iezīmējas prestižu mākslas galeriju pulcēšanās viena ielas ietvaros, kur tās veido savdabīgu ekosistēmu - mākslas tirgus klasteri. Tajā līdzās komerctelpu tirgus “trādi-rīdim”, noris arī individuālā mājokļa tirgus procesi, kurus sakustina tie dzīves baudītāji, kas vēlas savu mājokli šī kultūras zieda paša viducī.

Jā, nenoliedzami, Rīgā ir arī neordinārāki un drošsirdīgāki uzņēmēji, kas par savu restorānu mājvietu izvēlas nomales - tāds, piemēram, ir Max Cekot Kitchen Torņakalnā. Vai vietējo produktu restorāns Katkevich - Maskavas forštatē. Taču tas jau ir cits stāsts. Iespējams, ar laiku rīdzinieki kļūs atvērtāki, un restorāna atrašanās vieta nenoteiks tā popularitāti. Iespējams, kādudien augstas klases restorānu varēsim ieraudzīt, piemēram, uz mazāk mīlētās Čaka ielas līdzās kādai īpatnai bodītei, kura pieturās pie vecās modes un piesaka sevi zem izkārtnes “galantērija”. Tā būtu uzdrošināšanās no restoratoru puses, kas iespējams, liktu pamatus pilsētvides maiņai, un līdz ar to nekustamā tirgus tendenču maiņai, kuras, viennozīmīgi izriet viena no otras un ir ciešā mijiedarbē viena ar otru.

Atpakaļ