Jaunumi

IZAICINĀJUMS: CĪŅA AR NAMU FASĀŽU APKRĀSOTĀJIEM

Sankcionēta un nesankcionēta ielu māksla un ne-māksla. Nulles tolarances politika Zviedrijā, astoņi sitieni ar nūjām Singapūrā... cik nopietni cīņai ar fasāžu vandaļiem pievēršas Latvijā? Ko tā nozīmē namīpašniekam un sabiedrībai kopumā? Corvin Real Estate sagatavotajā materiālā lasiet tēmas izklāstu Latvijas un pasaules kontekstā.

 

Sienu zīmējumi - iedzīvotāju mentalitātes un protesta kultūras liecības

Uzraksti uz apdzīvojamu platību sienām zināmi jau vairākus desmitus tūkstošus gadu. Vai tie bijuši alu zīmējumi vai krāsojumi uz ēku fasādēm - tie lielākoties kalpojuši kā iedzīvotāju izteiksmes veids pilsoniskās nostājas paušanā vai atsevišķu idivīdu iniciatīva kolektīvas nostājas formēšanā. Ne velti šajā kontekstā labi zināms kļuvis teiciens “Ja gribat uzzināt, kā dzīvo pilsēta, paskatieties uz tās sienām.”

Šajā kontekstā vērts minēt divus Eiropas piemērus, proti, Sardīnijas kalnu ciematiņu Orgosolo un Grieķijas galvaspilsētu Atēnas. Kopš 60. gadiem līdz ar Itālijas ekonomisko krīzi Orgosolo sienu zīmējumu tematiskais loks neaprobežojas tikai ar savas valsts problemātiku, savā ziņā namu fasādes kļuvušas par 20. gadsimta un mūsdienu aktuālo politisko procesu spoguli, ilustrējot gan kapitālisma krīzi, arvien pieaugošo bezdarbu, gan terorisma draudus utt. Orgosolo sienu zīmējumiem pat piešķirts kultūras mantojuma statuss. Savukārt Atēnas par izslavētu grafiti degpunktu kļuvusi pēc nesenāk pieredzētā ekonomiskā burbuļa sprādziena. Šajā pilsētā politiskā un sociālā sarkasma piesātinātās grafiti aktivitātes pat nereti tiek veicināts no pilsētas puses, īpašumu attīstītājiem aicinot ielu māksliniekus apgleznot ēku fasādes jau estētiskos nolūkos.

Latvijas konteksts: Latvija, iespējams, īsti nebūtu pieskaitāma tām valstīm, kur ar sienu zīmējumu palīdzību tiktu aktīvi paustas nostādnes, - tā vienkāršā iemesla dēļ, ka kopumā iedzīvotāju vidū nav izveidojusies protesta kultūra kā tāda. Tomēr uz Rīgas namu sienām stencila tehnikā ir tikušas zīmētas gan politiskas figūras (eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar zvaigžņu nimbu ap galvu, Aigars Kalvītis ar cūkas ausīm un šņukuru u.c.), gan viņu tautā folklorizējušies izteikumi (kādreizējā finanšu ministra Ata Slaktera populārās frāzes “Nothing special” un “We will be taupīgi”, Ingmāra Līdakas aicinājums “Aizver muti!” u.c.). Protams, atvērts paliek jautājums, vai Latvijas gadījumā šie mēģinājumi mudina skatītājus uz kādu aktīvu darbību vai dziļākām pārdomām?

 

Kūrēta un oficiāli atbalstīta ielu māksla

Līdzīgi kā iepriekšminētajā Atēnu piemērā, kūrēta ielu māksla ir izplatīta prakse visā pasaulē. Atsevišķās valstīs, kad pilsētā tiek uzsākti būvniecības vai renovācijas darbi, būvaktīvajai lokācijai apkārt tiek uzlikta finiera siena, kuru aicināts apzīmēt. Šobrīd to uzskatāmi iespējams novērot Kopenhāgenā ar tās jauno iekšpilsētas riņķveida metro līniju, kas drīzumā tiks atklāta. Tā ietver astoņpadsmit jaunas metro stacijas, kuru iežogotie būvlaukumi tika oficiāli atvēlēti ielu mākslas aktīvistiem, pašvaldībai slēdzot ar tiem līgumus par darbu izpildi.

Latvijas konteksts: Šāda prakse nereti tiek realizēta arī Latvijā. Arī Rīgas pilsētas būvvalde legālai sava radošuma izpausmei mākliniekiem ir pretimnākoša un konkrēto ieceri izvērtē mēneša laikā pēc tam, kad mākslinieki iesnieguši aizpildītu krāsu pasi, norādījuši darba specifikāciju, iesnieguši krāsainu paredzamā darba vizualizāciju, kā arī saskaņojumu ar ēkas īpašnieku.

Šādos sankcionētos apstākļos Rīgā tapuši vairāki augstvērtīgi sienu zīmējumi - tādi ir “Rīga 2014” ietvaros notikušā ielu mākslas festivālā Blank Canvas tapušie darbi, kuri aizvien redzami pilsētvidē, ielu mākslinieku Kiwie un Rudens Stencil radītais Baltijā lielākais sienas zīmējums “Saule, Pērkons, Daugava” (Tallinas iela 46) vai Rudens Stencil iespaidīgais sievietes portrets uz brandmūra Sarkandaugavā (Priežu iela 6).

Savukārt par kādu ārpuskārtas gadījumu Corvin komandai pastāstīja kādas pašvaldības policijas inspektors, kad pie mazpilsētas daudzdzīvokļu mājas policijai izdevies aizturēt meiteni ar krāsas flakonu rokās pie svaigi aizsākta aptveni 2m² liela darba. Ticis uzsākts administratīvās komisijas process, taču, kā izrādījies, meitene bijusi Latvijas Mākslas akadēmijas studente, un viņas darbs, pilsētas vadībasprāt, bijis tīri vietā, lai revitalizētu konkrēto pilsētas nostūri, tāpēc meitenei lūgts darbu pabeigt.

 

Cīņa pret vandalismu - metodes, sodamēri

Tajā pašā laikā cīņa ar šāda veida izpausmēm daudzās pasaules valstīs kļūst aizvien intensīvāka. Šeit gan vietā būtu izšķirt augstas kvalitātes urbānās mākslas darbus no tā lielā nesankcionētā vairuma, kurus var ierindot kategorijā - bezmērķīgi, garlaicības mudināti pašizteiksmes formāti un kricelējumi, vai vienkārši tikko iegādātā krāsu baloniņa iemēģinašana, kurai nav nedz politiska, nedz mākslinieciska mērķa.

Pavisam radikāla ir Zviedrijā realizētā cīņa. Zināmā mērā par Stokholmas nevainojamo ārieni jāpateicas pilsētas nolltolerans (“nulles tolerances” jeb absolūtās neiecietības) politikai attiecībā uz sienu krāsojumiem. Minētās programmas ietvaros jebkuru grafiti pilsēta likvidē 24 stundu laikā pēc tā identificēšanas. Nulles tolerances politikas pamatā ir ideja, ka gan organizācijas, gan privātpersonas, kam pieder nekustamais īpašums, iegulda līdzekļus šādu krāsojumu likvidēšanā. Tāpat programma arvien lielāku uzmanību velta centieniem pieprasīt no vandaļiem tiesisku atbildību un panākt stingrāku likumu pieņemšanu. Stingrāka likumdošana nozīmē to, ka kļuvis bargāks maksimālais sods, ko var piespriest par normālas pakāpes vandalismu.

Salīdzinājumam interesanti ielūkoties dzīvesstila un kultūras portāla Hopes&Fears 2015. gadā sagatavotajā pārskatā par sodiem dažādās pasaules pilsētās. Berlīnē soda mērs par sienu apzīmešanu var būt no 15 līdz 7000 eiro - atkarībā no apskādētās platības, Londonā no 83 līdz 5600 eiro un iespējams cietumsods līdz 6 mēnešiem, bet drastiski šai problēmai piegājusi Singapūra, kas vandalim var piespriest astoņus sitienus ar nūjām, 3 gadus cietumā un 1300 eiro naudas sodu.

Latvijas konteksts: Katras Latvijas pilsētas saistošajos noteikumos vai būvnormatīvos ir noteikts, ka nedrīkt bojāt citu īpašumu apzīmējot sienas, un attiecīgi ir norādīti soda mēri. Proti, ja vandalis tiek pieķerts Rīgā, viņš tiek sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Rīgas Domes sabiedriskās kārtības noteikumu normām. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 6.7. apakšpunkts paredz, ka publiskās vietās ir aizliegts ar uzrakstiem, zīmējumiem vai citā veidā bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskās celtnes, žogus, citas būves un arhitektoniskos elementus. Par šīs prasības neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība, un sods par šādu pārkāpumu ir līdz 142 eiro. Vērts minēt, ka liela loma ir pašiem namīpašniekiem, kuri pieprasa atbildību par nestajiem zaudējumiem. Kad privātperona vai juridiskā persona konstatējusi nodarījumu un zaudējumu lielumu, tā civiltiesiskā ceļā vēršas tiesā un zaudējumi tiek piedzīti tiesas ceļā. Šajā brīdī pret vandali vairs nestrādā tikai pilsētas saistošie noteikumi vai adminstratīvā kodeksa noteiktie. Uzsākot kriminālprocesu par mantas tīšu bojāšanu, var tikt piemērots arī sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbs. Ja nams ir bez īpašnieka vai īpašnieks namus atstājis novārtā - vaininieki visbiežāk tā arī netiek meklēti un saukti pie atbildības.

 

Raizes namīpašniekiem 

Corvin Real Estate komanda aptaujāja apdrošināšanas kompānijas BTA speciālistus par vidējo  apdrošināšanas gadījumu statistiku Rīgā, kas saistīti ar trešo personu nekustamo īpašumu apkrāsošanu. Jāsecina, iesniegto pieteikumu skaits nav īpaši liels - tie vidēji ir 3 līdz 4 gadījumi gadā. BTA apdrošināšanas noteikumos sākot no 2009. gada bija seguma ierobežojumi attiecībā uz šāda tipa negadījumiem, bet 2015. gadā šie ierobežojumi tika izņemti ārā un zaudējumi tiek atlīdzināti pilnā apmērā. Vidējā apdrošināšanas atlīdzība par fasāžu apkrāsošanas negadījumiem sastāda aptuveni 700 eiro.

Apskatos datus sākot no 2014. gada, kompānija atzīst, ka izteiktas tendences gadījumiem strauji palielināties vai samazināties nav. Lai gan lielākoties namu fasādes ir ļoti sarežģītas, - tās nokrāsot prasa vērā ņemamu finansiālu ieguldījumu, jo radušos bojājumu likvidācija nenozīmē tikai apskādētā fasādes laukuma pārkrāsošanu - nepieciešams kvalitatīvs meistara darbs, kas ietver krāsojamās virsmas pareizu sagatavošana, nogruntēšana utt., tomēr apdrošināšanas kompānijai iesniegto pieteikumu statistika apliecina namīpašnieku visai kūtro reakciju attiecībā uz šāda tipa nodarījumiem.

***

Rīgas pašvaldības policija sadarbībā ar Rīgas domes Administratīvo inspekciju iespēju robežās mēģina noskaidrot vandaļu personības un saukt pie administratīvās atbildības, taču lielā mērā tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Aktīvisti ar krāsu baloniņiem rokās galvenokārt darbojas nakts aizsegā un ir grūti notverami. Pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot Rīgas pašvaldības policijai par vandalisma veicējiem. Šim aicinājumam pievienojas arī Corvin Real Estate komanda un lūdz iedzīvotājus un namīpašniekus nebūt tik vienaldzīgiem un rīkoties, kā arī vecākus izglītot tīras, sakārtotas vides jautājumos.

 

 

Atpakaļ